Skolas vēsture

Ķemeru pamatskolas vēsture

Ķemeru skolas pamatakmens likts 1930.gada 14.oktobrī plkst.12.30.Spāru svētki notika 1931.g .21. martā. 1934. g. 9.septembrī.

Ķemeru pamatskolu (6.klases) iesvētīja mācītājs O.Rozenieks.
Skola celta pēc Ķemeru pilsētas arhitekta R.Cināta un inženiera E.Veisa projekta.

Celtne izmaksāja ap 120 tūkstošiem latu. Skola ir nozīmīgs Jūrmalas vēsturiskās apbūves piemineklis. Dekoratīvos darbus veica Rīgas pilsētas amatniecības skolas audzēkņi mākslinieka E.Treilona vadībā.

Skolas fasādē iestrādāti 2 tēlnieces Austras Akmentiņas ( Tomsones ) veidoti ciļņi, izmantojot sevi un skolas audzēkņus par modeļiem.

Interjerā iekļauti vairāki dekoratīvās mākslas piemēri ar renesanses kultūras simbolu, raksturu.

Pirmā stāva vestibilu rotā nišās ievietotu vāžu pāris, bet zvaigznāju attēli gaiteņa griestos atgādina par zodiaka zīmēm.

Otrajā stāvā aulā zāles sienas rotā četri alegoriski gleznojumi – antīkās kultūras ikdienā plaši lietotās četru elementu – ūdens, zemes, uguns un gaisa personifikācijas. Lustra- jūgendstila paraugs.

Ķemeru skolas fasādes un interjera mākslinieciskās apdares ansamblis ir vienīgais Latvijā, kurā vērojams tik bagātīgs alegoriskais saturs.

Laika gaitā skola piedzīvojusi gan darbu divās maiņās, gan vairākās ēkās.

Skolas dibināšanas laikā skolā strādāja 5 skolotāji, mācījās 137 skolēni.

Ar 1944./1945.m.g.skolā mācības notika 2 plūsmās – latviešu un krievu valodā.

No 1998./1999.m.g.skolā mācības notika tikai latviešu plūsmā. 1956./1957.m.g. skola uzsāka kā augoša vidusskola – 8.klase ar 25 skolēniem.

Klašu komplektu skaita un skolēnu skaita palielināšanās radīja nepieciešamību 1962.g. skolai uzcelt piebūvi.

Laika gaitā vairākkārt mainījušies skolas nosaukumi:

1934.g.- 1941.g. Ķemeru pamatskola
1942.g.-1956.g. Ķemeru pilsētas tautas pamatskola
1956.g.- 1959.g. Ķemeru vidusskola
1959.g.- 1992.g. Jūrmalas 3.vidusskola
1992.g. – 2014.g. Ķemeru vidusskola
2016.g.- Ķemeru pamatskolaa

Skolas direktori:

Pirmais skolas direktors bija Jānis Liepiņš, kurš bija arī skolas būves uzsākšanas iniciators un būvdarbu vadītājs (1930.g.-1940.g. ). Miris trimdas zemē Amerikā.

Pēteris Pakalns ( 1940.g.-1950.g.)
Velta Medne (1950.g.-1961.g.)
Mirdza Straume (1961.g. – 1963.g.)
Jeļena Blažkova (1963.g. – 1967.g.)
Valentīna Indāne (1970.g. – 1976.g.)
Sofija Vataga (1976.g. – 1986.g.)
Aleksandrs Šarkovskis (1986.g.-2002.g.)
Uldis Klemperis (2002.g. – 2010.g.)
Svetlana Seņkina (2010.g.-turpina vadīt skolas dzīvi).

Skolā ilgstoši strādājuši skolotāji:

E. Lūkase, H.Luropa, E.Veinberga, Z.un B. Ķipāni, I.Dubicka, S.Vataga, Dz.Cekula,
L.un S. Zatleri, A.Knape, M.Meistere, S.Zēvalde, A.Gailāne, K.Pehtereva,
M. Štamgute u.c. Daudzi no viņiem skolā nostrādājuši vairāk kā 40 gadus.
Pašlaik skolā ilgi strādā skolotāji Dz.Fišere, T.Ķipāne, G.Bietaga, V.Berne, M.Laimiņa, I.Lūse, S.Pastare.

Ievērojamākie Ķemeru skolas absolventi:

Austra Ķemers – M.Ķemera muzeja izveidotāja.
Guna Blūma ( dzim.Mauls ) – psiholoģijas profesore Kanādā.
Ģirts Vulfs –RTU docents, katedras vadītājs.
Māris Villerušs –JV LMA emigrētais profesors, mūziķis – čellists.
Ivars Ķezberis – 6.saeimas deputāts, politiķis, vēsturnieks.
Oskars Grīgs – politiķis, bij. saeimas deputāts, tagad lauksaimnieks.
Ilga Grava–Kreituse – politiķe, saeimas deputāte – spīkere, RSU profesore, vēsturniece.
Andris Gulbis – valsts izlases treneris rokasbumbā.
Astrīda Vulfa – skolotāja, 10 kārtēja L.Bērziņa konkursa laureāte, mācību līdzekļu autore latviešu valodā un literatūrā.
Lilija Skangale – skolotāja, L.Bērziņa konkursa laureāte, mācību palīglīdzekļu autore vēsturē u.c.
Edgars Zausajevs – biznesmenis, SIA „Dambis” vadītājs.
Nikolajs Goršeņins – LNO operdziedātājs.
Gunta Liepiņa – Jūrmalas domes deputāte, kultūras dzīves vadītāja, saeimas deputāte.
Skolas tradīcijas

 

Skola veicinājusi latvisko tradīciju kopšanu un latviskās identitātes saglabāšanu ar teātra mākslas palīdzību, ansambļiem, deju kolektīvu un citām interešu jomām. Pēdējos gados skolā izveidojušās jaunas tradīcijas – Lāpu gājiens 11.novembrī; konkursi: „Meklējam Lāčplēsi” un „Meklējam Spīdolu”; „Superpuika un Supermeitene”.